Kanālmalas apstādījumi sākas no Centrālās stacijas un rotā Rīgas centru līdz pat Kr. Valdemāra ielai. Pilsētas kanālmalas apstādījumi ir veidoti pēc Rīgas cietokšņa vaļņu nojaukšanas no 1856.-1857.gadam,  ap vecpilsētu.

1898. gadā Bastejkalnā tika ierīkots apstādījumu krāvumus, strautiņš ar kaskādēm un ūdenskritumiem. 1881. gadā apstādījumus ierīkoja arī pie Latvijas Nacionālās Operas (toreizējā Operas un baleta teātra).

Apstādījumi pie pilsētas kanāla gadu gaitā daudzkārt mainījušies - ir uzbūvēti vairāki gājēju tiltiņi, uzstādīti vairāki pieminekļi un gulbju mājiņa. 1930. gadā pēc T.Zaļkalna projekta uzstādīja pieminekli Rūdolfam Blaumanim. 1935.gadā pēc tēlnieka K.Zāles un arhitekta E.Štālberga projekta uzcēla Brīvības pieminekli.

Kanālmalas apstādījumu platība ir 12,26 ha un pilsētas kanāla garums ir 3,5 km. Teritorijā aug daudz vērtīgu koku, krūmu un skuju koku sugu šķirņu un dekoratīvo formu. Īpaši vērtīgi ir kanālmalā augošie Amerikas ragukoks, Ginks un Dzeltenā papele. Būtiskāki par visiem stājmākslas paraugiem ir paši stādījumi. Piemēram, divdaivu ginks ir vecākais koku pārstāvis uz Zemes.

Kanālmalas apstādījumu centrālā un būtiskākā sastāvdaļa, protams, ir pats Rīgas kanāls, bez kura šādiem stādījumiem būtu pilnīgi cits raksturs un seja.

Šobrīd Bastejkalns un tā tuvākā apkārtne ap Brīvības pieminekli ir viena no iemīļotākajām satikšanās vietām Rīgā gan ziemā, gan vasarā.

Kanālmalas teritorijā ir vairākas strūklakas, lieliskas pastaigu taciņas, vasaras kafejnīcas un izbraucieni ar kuģīšiem.Vasarā darbojas laivu un udensvelosipēdu noma.

Avots: WikiMedia 2009

Informācija ņemta no: Tūrisma attīstības valsts aģentūra 2010.