Kanālmala: Bastejkalns

Skulptūra "Kumeliņš"

Bastejkalns radīts pagājušā gadsimtā, kad, nojaucot pilsētas nocietinājuma valni, viena bastiona vietā izveidoja Bastejkalnu. Sākotnēji no tā pavērās skats uz apkārtējām pilsētas ievērojamākajām vietām. Apstādījumus ierīkoja 19.gs. 80.g. dārzu mākslas meistara G.Kufalta vadībā.

Bastejkalna virsotnē, no kurienes tolaik varēja pārredzēt plašu apkārtni, 1860. gadā tika uzbūvēta kafejnīca. 1887.gadā tas tika pārbūvēts. Šobrīd kafejnīca tur vairs neatrodas, bet laukums tiek izmantots dažādu pasākumu rīkošanai (piem, Līgo svētkos) un kā bieža satikšanās vieta jauniešiem.

1892.g. pār kanālu pie Bastejkalna pēc inženiera A.Aagates projekta uzbūvēja akmens tiltiņu gājējiem. Pa tilta asi uz Raiņa bulvāra pusi ierīkoja regulārus apstādījumus, ko veidoja piramidālo ozolu aleja, papildināta ar bukšu un rododendru grupām.

Gulbju mājiņa

Kanālmalas apstādījumu ainavu jau pagājušā gadsimtā bagātinājuši gulbji. 1893.g. Bastejkalna piekājē pēc arh. H.Šēla projekta uzcēla gulbju mājiņu japāņu stilā. Jaunās tūkstošgades sākumā mājiņa tika atjaunota.

1929.g. pie Bastejkalna tiltiņa regulāro apstādījumu daļā atklāja tēlnieka Teodora Zaļkalna veidoto pieminekli, veltītu Rūdolfam Blaumanim.

1951.gadā no jauna ierīkoja atbalsta sienas no Saulkalnes dolomīta.

1963.g. tika ierīkots akmeņdārzs.

1974.g., lai novērstu nobrukumu un staigāšanu pa nogāzēm, tika izbūvēti atbalsta mūri, bet diemžēl visu šo pārveidojumu rezultātā parka ainava ir zaudējusi daudz no sava pirmreizīguma.

Neraugoties uz to, šobrīd Bastejkalns ir viena no iemīļotākajām satikšanās vietām Rīgā.