Rīgas Centrāltirgus ir lielākā pēckara celtne Rīgā.
1922. gada 28. decembrī Rīgas dome pieņēma lēmumu par centrālā pilsētas pārtikas tirgus ierīkošanu un celtniecību. Šim nolūkam Rīgas pilsēta no valdības atpirka Vācijas armijas Kurzemē atstātos cepelīnu angārus. Sākotnēji bija iecerēts cepelīnu angārus, kā tirgus paviljonus, saglabāt to oriģinālā izskatā, bet, tā kā tie neatbilda moderna tirgus sanitārajām prasībām, tos izmantoja tikai daļēji. Tirgus projekts tika izstrādāts pilsētas arhitekta P. Dreimaņa vadībā speciāli šim nolūkam dibinātajā Tirgus jaunbūves birojā.
Pavisam projektā bija paredzēti pieci paviljoni. Tirgus celtniecības darbus uzsāka 1924. gada jūnijā, vispirms nojaucot divas rindas tā saucamo sarkano spīķeru, kuri bija uzcelti 19. gadsimta nogalē. 1926. gadā, celtniecības darbu laikā izrādījās, ka sākotnējā projektā nepieciešams veikt vairākus grozījumus un papildinājumus, kas pārsniedza projektam iepriekš paredzētos izdevumus, un būvdarbus pārtrauca. Tirgus celtniecība tika atsākta tikai 1928. gada pavasarī un pabeigta 1930. gada rudenī. Tā paša gada 2. novembrī tirgu svinīgi nodeva ekspluatācijā.
No 1930. gada rīdzinieki varēja lepoties ar lielāko un modernāko tirgu Eiropā. 20. gs 30-tajos gados sākās tirgus pārkārtošana. Tirgus arhitektūrā vērojams zināms jūgendstila pieskāriens, kā arī pirmskara neoklasicisma ietekme. Atsevišķās vēsturiskās detaļas fasāžu noformējumā taisītas art-deco stilā. Visās ēkās tirdzniecības telpas iekārtotas vienā stāvā, bet ēkas celtas ar aprēķinu, ka tajās var iekārtot arī otro stāvu. Zem paviljoniem izveidotas plašas preču glabāšanas noliktavas ar saldētavām, pazemes tuneļiem. Visa tirgus teritorija aptver 5,7 ha, tajā skaitā, zem ēkām - 1,6 ha.
1922. gada 28. decembrī Rīgas dome pieņēma lēmumu par centrālā pilsētas pārtikas tirgus ierīkošanu un celtniecību. Šim nolūkam Rīgas pilsēta no valdības atpirka Vācijas armijas Kurzemē atstātos cepelīnu angārus. Sākotnēji bija iecerēts cepelīnu angārus, kā tirgus paviljonus, saglabāt to oriģinālā izskatā, bet, tā kā tie neatbilda moderna tirgus sanitārajām prasībām, tos izmantoja tikai daļēji. Tirgus projekts tika izstrādāts pilsētas arhitekta P. Dreimaņa vadībā speciāli šim nolūkam dibinātajā Tirgus jaunbūves birojā.
Pavisam projektā bija paredzēti pieci paviljoni. Tirgus celtniecības darbus uzsāka 1924. gada jūnijā, vispirms nojaucot divas rindas tā saucamo sarkano spīķeru, kuri bija uzcelti 19. gadsimta nogalē. 1926. gadā, celtniecības darbu laikā izrādījās, ka sākotnējā projektā nepieciešams veikt vairākus grozījumus un papildinājumus, kas pārsniedza projektam iepriekš paredzētos izdevumus, un būvdarbus pārtrauca. Tirgus celtniecība tika atsākta tikai 1928. gada pavasarī un pabeigta 1930. gada rudenī. Tā paša gada 2. novembrī tirgu svinīgi nodeva ekspluatācijā.
No 1930. gada rīdzinieki varēja lepoties ar lielāko un modernāko tirgu Eiropā. 20. gs 30-tajos gados sākās tirgus pārkārtošana. Tirgus arhitektūrā vērojams zināms jūgendstila pieskāriens, kā arī pirmskara neoklasicisma ietekme. Atsevišķās vēsturiskās detaļas fasāžu noformējumā taisītas art-deco stilā. Visās ēkās tirdzniecības telpas iekārtotas vienā stāvā, bet ēkas celtas ar aprēķinu, ka tajās var iekārtot arī otro stāvu. Zem paviljoniem izveidotas plašas preču glabāšanas noliktavas ar saldētavām, pazemes tuneļiem. Visa tirgus teritorija aptver 5,7 ha, tajā skaitā, zem ēkām - 1,6 ha.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru